Jaunā mūzikas festivāla ARĒNA trešā koncertprogramma NATURA SIDERUM / ZVAIGŽŅU DABA atbalsosies Rīgas Doma baznīcas varenajās velvēs. Jaundarbiem piepildītā 25. oktobra vakara galvenie zvaigžņu pētnieki būs ērģelnieki Ligita Sneibe un Aigars Reinis, saksofonists Aigars Raumanis, vijolniece Marta Spārniņa un trompetists Gatis Gorkuša.
Šīs koncertprogrammas centrā ir monumentālais Indras Rišes cikls Natura Siderum jeb Zvaigžņu daba ērģelēm un dažādiem soloinstrumentiem. Tā tapšanā liela loma bijusi kā komponistes padziļinātajai interesei par astroloģiju, tā arī ilggadējai radošajai sadarbībai ar Zviedrijā mītošo ērģelnieci Ligitu Sneibi. Katra no cikla divpadsmit daļām sabalsota ar kādu noteiktu zodiaka zīmi, skaņu valodā izgaismojot tās spilgtākas raksturzīmes. Un kā nelielas intermēdijas starp kopumā četrās triloģijās kārtotā cikla daļām plašajā skaņu debesjumā uzmirdzēs arī citu komponistu miniatūras – gan pasaules elpas apveltītā ģitārista Matīsa Čudara Still vijolei, gan Madaras Pētersones pulsārus jeb spēcīgi magnetizētas rotējošas zvaigznes pētošā opusa Stellar Lighthouses pirmatskaņojums, kā arī izsmalcinātā džeza pianista Edgara Cīruļa pirmsmiega domplūsmas apcerošās Straumes. Papildu dimensiju šim neparastajam ceļojumam kosmosā piešķirs arī Veltas Emīlijas Platupes gleznojumu cikla Zodiaks klātbūtne.
Ērģelniece LIGITA SNEIBE latviešu ērģeļspēles tradīciju mantojusi no saviem pedagogiem Pētera Sīpolnieka, Vijas Vismanes un Tālivalža Dekšņa. Absolvējusi JVLMA kompozīcijas un ērģeļspēles klasi, koncertērģelnieces izglītību turpinājusi Zviedrijā, Piteo Mūzikas augstskolā pie Luleo universitātes, ko beigusi ar izcilību profesora Hansa-Ūlas Eriksona vadībā. Savas baznīcas ērģelnieces darba gaitas aizsākusi Dubultu un Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet vēlāk - līdz pat šodienai turpina strādāt Zviedru baznīcas draudzēs.
Vijolniece MARTA SPĀRNIŅA aktīvi koncertē gan pašmāju, gan ārzemju orķestru un kameransambļu sastāvos. Mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Ludmilas Girskas, studējusi JVLMA pie profesora Valda Zariņa, Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas universitātē pie profesora Mihaela Šniclera un Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas augstskolā pie profesora Ulfa Vallina. Meistarklasēs papildinājusies pie Mirielas Kantoredži, Aleksandra Kerra, Frīdemana Aišhorna, Daniela Gēdes, Kristiana Altenburgera, Esteres Hafneres, Ulfa Šnaidera, Bernharda Forka, Annera Bilsmas un citiem. Orķestra spēles pieredzi guvusi dažādos orķestros, tajā skaitā Gustava Mālera Jauniešu orķestrī, Eiropas Savienības Jauniešu orķestrī.
Pēc studijām Berlīnē uzskatījusi par svarīgu atgriezties Latvijā, kur no 2009. līdz 2023. gadam bijusi Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertmeistare. Regulāri viesojas Brēmenes Vācu Kamerfilharmonijā, O’Modernt, kā koncertmeistare - Igaunijas Nacionālajā orķestrī, Grankanārijas filharmoniskajā orķestrī un citur. No 2011. līdz 2020. gadam bijusi Spīķeru kvarteta pirmā vijole, šobrīd spēlē stīgu kvartetā Sponte. Bijusi Yehudi Menuhina biedrības Live Music Now mūziķe. Piedalījusies tādos festivālos kā Pärnu Music Festival, Die Ittinger Pfingstkonzerte, Warsaw Autumn, Monte-Carlo Spring Arts Festival un citur. Kopš 2019. gada ir docētāja Latvijas Mūzikas akadēmijā.
GATIS GORKUŠA ir viens no savas paaudzes spožākajiem trompetistiem. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā Tallinā un Dižonas konservatorijā Francijā, ir daudzu starptautisko konkursu laureāts.
Ikdienā spēlē Latvijas Radio bigbendā, uzstājas solo un sadarbojas ar dažādu žanru mūziķiem, tostarp Profesionālo pūtēju orķestri Rīga, Rīgas Gospeļkori, grupām The Sound Poets un El Mars, komponistu Edgaru Mākenu un dziedātāju Katrīnu Gupalo. Ir arī apvienības Intercity Brass Band dalībnieks, muzicējis koncertprogrammā Sēņu simfonija un etnomūzikas apvienībā Brāļi un māsas, ar kuru kopā ieskaņots albums Divējādi.
INDRA RIŠE augusi Dobelē un ciešā sasaistē ar Dabu. Mamma vedināja garās pastaigās pa mežiem un pļavām, kā arī visas skolas brīvdienas viņa pavadīja lauku mājās Durbē, netālu no Liepājas. Tādējādi komponiste, kā bērns, iepazina dzīvnieku, putnu un augu pasaules skaistumu un ciešo sasaisti. Bērnībā gūtie iespaidi, kā spilgts pavediens caurauž Indras Rišes dzīvi un daiļradi. Līdztekus jaunradei, viņai patīk nodarboties ar dārzkopību, mežkopību vai vienkārši doties garos velobraucienos pa mežiem. Kā pati smejas, viņa studē mūziku visu dzīvi. Izzināšanas process tāpat kā jaunrade ir nebeidzams. Vienbrīd mācīšanās prieks noveda arī ar mūziku pilnīgi nesaistītu nozari – astroloģiju. Bet tā drīzāk bija likumsakarība nevis nejaušība.
Astroloģija ir piedzīvojusi gan uzplaukumu, gan kritumu, taču nekad nav izzudusi no cilvēku prātiem pilnībā. Kas ir astroloģija? Pēc britu astronomijas un astroloģijas pētnieka Nikolas Kampjona (Nicholas Campion) domām, astroloģija paredz saikni starp Zemi un debesīm, kurā visa esamība, garīgā, psiholoģiskā un fiziskā, ir savstarpēji saistīta. Tā ir cilvēka un dabas attiecību atspoguļojums. Indras Rišes cikls Natura Siderum jeb Zvaigžņu daba ir stāsts par cilvēka saikni ar 12 zvaigznājiem. Cilvēks. Daba. Darbs.
Ir izdoti četri Indras Rišes autoralbumi: Music fo Fun (Point records, 1998), Indra Riše - chamber music (Da Capo, 2000), A bit above the Earth (Skani, 2013), Trumpets of Angels (Skani, 2021), viņas mūzika iekļauta arī citos albumos.
Koncerta centrālais skaņdarbs ir apjomīgais Indras Rišes cikls NATURA SIDERUM jeb ZVAIGŽNU DABA ērģelēm plus. Tas aptver 12 zodiaka zīmes, un tā instrumentācija pakārtota konkrētās zodiaka zīmes raksturam. Izvēlētie solo instrumenti ir vijole, trompete, saksofons un ērģeles. Cikls izkārtots četrās triloģijās, kurās šie instrumenti kopā ar ērģelēm attēlo attiecīgo zodiaka zīmju personāžus. Instrumentu izvēle ir veidota tīri intuitīvi un atbilstoši autores iecerei – instrumenta skanējums un tā īpašības tiek it kā cilvēciskotas un ievītas muzikālajā stāstījumā. indras Rišes cikls ir tapis, cieši sadarbojoties ar latviešu ērģelnieci un komponisti Ligitu Sneibi, kas nu jau ilgstoši dzīvo Zviedrijā. Indras Rišes un Ligitas Sneibes radošais tandēms vērojams jau daudzu gadu garumā.
Matīss Čudars par Martai Spārniņai veltīto skaņdarbu Still
Latviešu komponists un ģitārists MATĪSS ČUDARS ir daudzpusīgs mūziķis, kurš darbojas gan roka un džeza, gan klasiskās mūzikas un avangarda improvizācijas žanros. Mācījies Rīgas Doma kora skolā, bakalaura grādu džeza ģitāras specialitātē ieguvis Amsterdamas konservatorijā, maģistra grādu kompozīcijas specialitātē - Jēlas mūzikas skolā. Matīsa daiļradi raksturo gan Latvijas bagāto tautas un kormūzikas tradīciju iedvesmots melodiskums, gan kolorītas improvizācijas. Rakstījis akadēmisko mūziku Latvijas Radio korim, Valsts kamerorķestrim Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbendam, darbojies daudzās dažādās muzikālās apvienībās, tostarp Auziņš - Čudars - Arutyunyan, kura 2019. gadā ieguvusi ierakstu mūzikas balvu Zelta Mikrofons, Čudars-Draksler Duo, blondblackblonde, How Town, Vernon Chir atlein and Elements, Charlotte Haesen Band, Sallma’s Moles, Spāre, Jāņa Šipkēvica muzikālajos projektos un citos sastāvos. Šobrīd dzīvo Ņujorkā. www.matisscudars.com
ARĒNA ir laikmetīgās mūzikas festivāls, kas kopš 2002. gada ik rudeni Latvijas koncertzālēs pulcē jaunās mūzikas komponistus, atskaņotājmāksliniekus un klausītājus no daudzām pasaules valstīm. Festivāla moto SAKLAUSI NĀKOTNI! ietver sevī galveno festivāla ideju un mērķi – rādīt mūsdienu mūzikas dažādību visā tās krāšņumā, veicinot jaunas mūzikas tapšanu, atskaņošanu un dokumentēšanu. Šīgada ARĒNA skatu vērš kosmosa virzienā un aicina radoši izzināt gan tā neizdibināmās dzīles un neaprakstāmos plašumus, gan maģisko vilinājumu un fizikālās likumsakarības, kas cauri laikiem rosinājušas arī dažnedažādus mākslas procesus. Šīs tēmas tiks atklātas trīs koncertos no 18. līdz 25. oktobrim.
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un Francijas Institūta Latvijā atbalstu. Festivālu atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 “Klasika”.