INFINITY - EDGE. TRANSCENDENTAL REQUIEM

Piektdien, 2022. gada 20. maijā, plkst. 19.00 Lielajā Ģildē
PIEDALĀS: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (diriģents - mākslinieciskais padomnieks Andris Poga), Valsts akadēmiskais koris LATVIJA (mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais), diriģents Renē Gulikerss (René Gulikers, Nīderlande)
PROGRAMMĀ: Bernards Benoliels (Bernard Benoliel) INFINITY - EDGE. TRANSCENDENTAL REQUIEM un SINFONIA COSMOLOGICA.
Koncerta PROGRAMMA.pdf

PIRKT BIĻETES

Jaunās mūzikas festivālam ARĒNA neierastākā - pavasara laikā pirmatskaņojumu piedzīvos Bernarda Benoliela mūža darbs INFINITY - EDGE. TRANSCENDENTAL REQUIEM – rekviēms visiem māksliniekiem, kuru dzīves izpostījušas kara šausmas. Savu ceļu līdz klausītājiem gaidījis vairāk nekā trīsdesmit gadus, šis iespaidīgais skaņdarbs pirmoreiz izskanēs laikā, kad tā vēstījums ar katru no mums rezonē jo īpaši tieši un nepastarpināti.

Monumentālo opusu, kas komponēts no 1982. līdz 1989. gadam un pēc ilgstošām redakcijām savu galējo veidolu ieguvis 2014. gadā, 20. maijā plkst. 19 vienā no pēdējiem koncertiem, kas Lielajā ģildē notiks pirms tās rekonstrukcijas, atskaņos Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris un VAK LATVIJA diriģenta Renē Gulikersa (Nīderlande) vadībā. Koncerta vizuālajam materiālam izmantota Kārļa Padega grafika Golgāta, no zīmējuma cikla Sarkanie smiekli, kas kāpināti izteiksmīgā formā, ar groteskas spēku atspoguļo kara šausmas un bezjēdzību. Koncerts tiek organizēts sadarbībā ar LNSO un mūzikas izdevniecību Donemus.

Bernard Benoliel (Photo by Ian Hargreaves)

Detroitā dzimušais BERNARDS BENOLIELS (Bernard Benoliel, 1943-2017) jaunību aizvadījis ASV, 1970. gadu pirmajā pusē pārcēlies uz Angliju un mūža pēdējos trīsdesmit gadus dzīvojis un strādājis arī Amsterdamā, kur 2001. gadā ieguvis arīdzan Nīderlandes pilsonību. Viņa vārds vispirms saistās ar R.V.W. Trust – angļu komponista Ralfa Vogana Viljamsa dibinātā fonda, kas rūpējas par britu laikmetīgās mūzikas popularizēšanu un attīstību, vadību. Paralēli tam Benoliels aktīvi darbojies arī muzikoloģijas jomā un komponējis – lēni un rūpīgi neskaitāmas reizes rediģējot savus darbus un aiz sevis atstājot vien piecpadsmit līdz pēdējai detaļai noslīpētus opusus, tostarp Simfoniju, Stīgu kvartetu un klaviersonātes, kā arī iespaidīgo teju stundu garo vokālinstrumentālo partitūru Infinity – Edge. Transcendental Requiem (Bezgalība – Robežmala. Transcendentālais rekviēms).

Bernarda Benoliela mūziku caurvij cieņpilnas un radošas atsauces uz vācu un franču romantismu un jo īpaši Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena daiļradi un skaņražiem, kas dižo meistaru turējuši lielā godā, tostarp Johannesu Brāmsu, Hektoru Berliozu, Antonu Brukneru, Rihardu Štrausu, arī Arnoldu Šēnbergu un Edgaru Varēzu. Šīs ietekmes spilgti atbalsojas arī viņa kompozīcijā Infinity – Edge. Transcendental Requiem, kuras tapšanā būtiskas bijušas arīdzan Frīdriha Nīčes darbos Rītausma: domas par morāles aizspriedumiem (1881) un Viņpus laba un ļauna (1886) izklāstītās pārdomas un uzstādītie jautājumi.

René Gulikers

RENĒ GULIKERSS (René Gulikers, Nīderlande) ir daudzpusīgs diriģents, kurš papildus klasiskā un romantisma laikmeta repertuāram regulāri iestudē arī mūsdienu mūzikas darbus. Orķestra diriģēšanu studējis Māstrihtas Mūzikas konservatorijā Nīderlandē, savas karjeras laikā daudz strādājis Krievijā - diriģējis Maskavas filharmonisko orķestri, Urālu Valsts filharmonijas orķestri, Ņižņijnovgorodas filharmonisko orķestri -, tāpat vadījis arī orķestrus Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Vācijā, Ķīnā, Dienvidkorejā, Japānā, Čīlē... Piedalījies tādos slavenos festivālos kā Pasaules mūzikas dienas un Varšavas rudens. Sadarbojies ar daudziem pasaulslaveniem solistiem - arī mūsu Laumu Skridi, kā arī ar gandrīz visiem nozīmīgākajiem holandiešu instrumentālistiem un dziedātājiem. Gulikerss ir arī studentu novērtēts profesors Hāgas Karaliskajā konservatorijā un Brēmenes Mākslas universtiātē, kur pasniedz orķestra diriģēšanu.

www.renegulikers.nl

Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA – viena no staltākajām Latvijas kultūras bākām, kuras muzikālos starus ar silto, instrumentāli niansēto, perfekto vokālo meistarību un īpašo Latvijas koru skaņu pasaule uzlūko par brīnumu – ne velti Baltijas lielāko profesionālo kori regulāri savās koncertprogrammās vēlas redzēt pasaules izcilākie diriģenti un orķestri. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais, direktors – Māris Ošlejs. Kolektīva 50 dziedātāju muzikālā inteliģence un vokālā meistarība to padara par universālu vienību, kas spēj gan gleznot smalkas a cappella gleznas, gan radīt grandioza vēriena balsu simfoniju kopā ar trīskāršu orķestra sastāvu. Koris ir septiņkārtējs Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts, 2003. gada Ministru kabineta balvas laureāts un 2007. gada Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Par kolektīva augstāko sasniegumu jāatzīmē sadarbības koncerti ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri un diriģentu Marisu Jansonu pasaules turnejas ietvaros, atzīmējot orķestra 125. jubilejas gadu.

koris.lv

Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris (LNSO) ir viens no nacionālās kultūras pamatakmeņiem ar gandrīz simt gadu ilgu vēsturi. LNSO misija ir piedāvāt klausītājiem izcilā mākslinieciskā sniegumā plaša spektra simfoniskās mūzikas repertuāru, iepazīstinot Latvijas publiku ar pasaules mūzikas pamatvērtībām un aktualitātēm, savukārt ārvalstu publiku – ar Latvijas mūzikas dārgumiem. LNSO darbība piecas reizes novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā – Lielo mūzikas balvu (1993, 2009, 2012, 2013 un 2016). No 2013. gada novembra līdz 2021. gadam LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Eiropas, Ķīnas un Japānas labāko orķestru pieprasītais maestro Andris Poga. Šobrīd Poga ir Stavangeras simfoniskā orķestra galvenais diriģents, kā arī turpina darboties LNSO kā mākslinieciskais padomnieks.

lnso.lv