ARĒNA 2023

Šogad īpašu akcentu liekot uz starpžanru telpas radošu izpēti, jaunās mūzikas festivāls ARĒNA, laikā no 22. līdz 29. oktobrim, aicina piedzīvot laikmetīgās skaņumākslas savīšanos ar multimediju pasauli, horeogrāfijas elementiem un vizuālo mākslu, atsaucēm uz pagātnes mantojumu un jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, iedvesmu smeļoties gan pārlaicīgās idejās un dziļi personiskās izjūtās, gan pat visikdienišķāko sadzīves priekšmetu radītajās skaņās.

PIRKT BIĻETES

Uzmanību vēršot uz mūsdienu mūzikas krāšņo daudzveidību un vienā arēnā uzstāties aicinot spilgtākos pašmāju un arī ārzemju atskaņotājmāksliniekus un kolektīvus,  Arēna jau kopš 2002. gada drosmīgi turpina aicināt saklausīt nākotni! Tās pārsteidzošā krāsainība šo vairāk nekā 20 gadu laikā saistoši rezonējusi kā intīmā kamergaisotnē, tā simfoniski plašā vērienā, suģestējusi elektroakustiskajā skaņumākslā un uzrunājusi starpžanru projektos, savaldzinājusi džeza noskaņās, pārsteigusi skatuves darbos un aizkustinājusi vokālās mūzikas krāšņumā. Līdzās nākotnei ārkārtīgi būtisks allaž bijis arī pagātnes mantojums, kamdēļ festivāla Arēna uzmanības lokā vienmēr ir arī jau plašu atzinību guvuši laikmetīgās mūzikas meistardarbi, kuriem līdzās dota iespēja uzplaukt īpaši pasūtinātiem pašmāju skaņražu jaunākajiem opusiem.
Arī Arēnas norišu lauku raksturo plašs vēriens – šogad līdztekus koncertiem festivāla ierastajā notikumu centrā Rīgas Reformātu baznīcā, klausītāji tiek aicināti saklausīt un saskatīt nākotni arī citās kultūrtelpās, toskait Vagonu zālē, Nurmes kafejnīcā un kultūras pilī Ziemeļblāzma. Tāpat ikviens interesents no 23. līdz 27. oktobrim ir aicināts ielūkoties arī galerijā Istaba pirmoreiz iekārtotajā ARĒNAS ISTABĀ, kur paralēli laikmetīgajai mākslai veltītām lekcijām notiks arī improvizācijas sesijas, sarunas ar festivāla māksliniekiem un citi Mika Magones kūrēti pasākumi. Šogad Arēna dod platformu arī jaunajiem komponistiem, vairākos pasākumos izgaismojot arīdzan JVLMA kompozīcijas nodaļas jauno talantu veikumus.
Festivālu svētdien, 22. oktobrī, atklās koncertprogramma SMALKIE DIALOGITajā apvienojušies dažādos žanros rūdīti atskaņotājmākslinieki un komponisti, kurus iedvesmo kā senā, tā arī laikmetīgā mūzika un padziļināta interese veidot dialogu starp pagātnes vērtībām un mūslaiku iespējām. Vakara ieskaņā Reformātu baznīcu pieskandinās plašu starptautisku atzinību guvusī poļu apvienība Nowicki/Nowicki Duo, kurā muzicējušo pianistu un sitaminstrumentālistu saista ne vien brāļu attiecības, bet arī kaislība apzināt aizvien jaunus mūzikas horizontus. Līdztekus Latvijā līdz šim neskanējušai poļu un vācu skaņražu mūzikai duets Rīgā pirmatskaņos arīdzan taivāniešu izcelsmes skaņrades Čihčunas Čisunas Lī jaundarbu! Un tieši pirmatskaņojumi ir arī festivāla atklāšanas vakara otrās daļas smagsvars. Daudzpusīgā latviešu mūziķu trijotne ar saknēm senajā mūzikā un interesi par svaigām idejām – klavesīniste Ieva Saliete, multiinstrumentāliste Ieva Nīmane un baroka čelliste Ilze Grudule – līdzās jau pārbaudītām vērtībām no Uģa Prauliņa un igaunietes Mirjamas Tallijas daiļrades atklās arī Jēkaba Nīmaņa, Annas Veismanes, Matīsa Čudara un Madaras Pētersones visjaunākos opusus.
Nākamais festivāla vakars (23. oktobris) savukārt atvēlēts Keno Harriehausen Quartet, kurā Arēnas klausītājiem labi pazīstamais latviešu saksofonists Kārlis Auziņš saspēlējas ar čellisti Maju Frīdmani, kontrabasistu Lorencu Heigenhūberu un kvarteta līderi – pianistu un komponistu Keno Harīhauzenu. Šī starptautiskā četrotne programmā MIJKRĒŠĻA TRANSFORMĀCIJAS aizraujoši sakausē džeza un kamermuzicēšanas tradīcijas, iedvesmojoties ne tikai no plaša spektra 20. gadsimta skaņumākslas klasiķiem un dažādiem folkloras slāņiem, bet arī ārpusmuzikālām idejām.
Plosošu kaislību un neremdināmu meklējumu ceļš, balansējot starp paradīzi un elli, raksturo laikmetīgā flamenko izrādi AIZ PARADĪZES DĀRZA, kuru festivāla trešajā dienā, 24. oktobrī, kultūras pilī Ziemeļblāzma izdzīvos titulētais spāņu dejotājs un horeogrāfs Andress Marīns, kura radošajā rokrakstā flamenko tradīcijas saistoši sabalsojas ar avangardisku redzējumu. Savulaik Parīzes Pikaso muzeja pasūtinātais skatuves darbs ieguvis plašu starptautisku rezonansi, visplašāko auditoriju saistot ar savu iespaidīgo vizuālo valodu un kolorīto muzikālo partitūru, kuras veidošanā Marīns sadarbojies ar Salvadoru Gutjerresu.
Patverties vakara mierā un mistiskas krēslas aizsegā savukārt aicina 25. oktobra programmas NAKTS DZIESMAS īstenotājas – jaunais vokālais talants Katrīna Paula Felsberga un daudzpusīgā pianiste Agnese Egliņa, skatuvi dalot ar JVLMA studentiem. Pārlapojot kompozīcijas studentu jaunākās partitūras un arī leģendārā Džordža Krama Latvijā vēl neskanējušo ciklu Parādības, Kristapa Pētersona un Andra Dzenīša opusus, klavieru taustiņu un stīgu tembrālās nokrāsas savīsies ar balss dzidrumu, dūkšanu un čivināšanu.
Performance MĀKI TĀ?, kas 26. oktobrī plkst. 12.30 un 13.30, uzrunājot garāmgājējus, izskanēs laukumā pie Hanzas perona, nosaukumu aizguvusi no projekta sponsora – firmas Makita OY – vārda radošas apspēles. Šī neparastā audiovizuālā notikuma galvenā varone ir ar neordinārām idejām pilnā komponiste Evija Skuķe, kura saka: “Mēs katrs varam darīt tikai tā, kā mākam. Mākam tā. Tikai mēs vēl nezinām visu, ko mēs mākam, kamēr to neesam pamēģinājuši. Es māku tā, paņemt rokās (sadzīves) instrumentu un ar to radīt nepieradinātu mūziku.”
Armanda Skuķa performance – interaktīvā elektroaksutiskā opusa Kļūdas paziņojums pirmatskaņojums – Nurmes kafejnīcā savukārt kuplinās 28. oktobra vakaru. Programmas (A)SIMETRIJA otra puse atvēlēta slavenajam franču kolektīvam Ensemble 0, kurš savā repertuārā labprāt nojauc žanru robežas, vienlīdz ērti jūtoties kā vissarežģītāko partitūru nošmežģīņu atšifrējumos, tā meditatīva minimālisma atmosfērā un neakadēmiskas mūzikas plašumos. Rīgas publiku viņi iepazīstinās ar Ņujorkā dzīvojošā komponista un vizuālā mākslinieka Tristana Periša matemātikas, fizikas un kodēšanas likumsakarību iedvesmoto teju stundu garo fascinējošo opusu Open Symmetry trim vibrofoniem un elektronikai.
Savukārt festivālu noslēgs MELNAIS CAURUMS ARĒNĀ – Kaspara Lielgalvja kūrēts muzikālu pārsteigumu koncerts, kas naktī no 28. uz  29. oktobra aicina uz veselu nedēļu garā jauno mūziku un mākslu svinošā notikuma izskaņas lielsvinēšanu.
Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Makita OY, Gētes institūta Latvijā, Francijas institūta Latvijā, Spānijas kultūras fonda AC/E, Adama Mickēviča institūta un Bāzeles pilsētas atbalstu. Festivālu atbalsta arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 Klasika, kā arī Ilze Grudule personīgi. Pateicamies par tehnisko atbalstu www.skatuvestehnika.lv