Natura siderum / Zvaigžņu daba

Piektdien, 25. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Domā

PIEDALĀS: Ligita Sniebe un Aigars Reinis (ērģeles), Aigars Raumanis (saksofons), Marta Spārniņa (vijole), Gatis Gorkuša (trompete).

PROGRAMMĀ: Matīss Čudars Still, Madara Pētersone Stellar Lighthouses (pasaules pirmatskaņojums), Edgars Cīrulis Straumes (pasaules pirmatskaņojums), Indra Riše Natura Siderum (pasaules pirmatskaņojums). Veltas Emīlijas Platupes gleznojumi Zodiaks.

Jaunā mūzikas festivāla ARĒNA trešā koncertprogramma NATURA SIDERUM / ZVAIGŽŅU DABA atbalsosies Rīgas Doma baznīcas varenajās velvēs. Jaundarbiem piepildītā 25. oktobra vakara galvenie zvaigžņu pētnieki būs ērģelnieki Ligita Sniebe un Aigars Reinis, saksofonists Aigars Raumanis, vijolniece Marta Spārniņa un trompetists Gatis Gorkuša.

Plašajā skaņu debesjumā uzmirdzēs gan pasaules elpas apveltītā ģitārista Matīsa Čudara Still vijolei, gan Madaras Pētersones pulsārus jeb spēcīgi magnetizētas rotējošas zvaigznes pētošā opusa Stellar Lighthouses pirmatskaņojums, arī izsmalcinātā džeza pianista Edgara Cīruļa pirmsmiega domplūsmas apcerošās Straumes un monumentālais astroloģijas noslēpumu iedvesmotais Indras Rišes cikls Natura Siderum jeb Zvaigžņu daba ērģelēm un dažādiem soloinstrumentiem, kura tapšanā liela loma bijusi arī ilggadējai komponistes radošajai sadarbībai ar Zviedrijā mītošo ērģelnieci Ligitu Sneibi.

Papildu dimensiju šim neparastajam ceļojumam kosmosā piešķirs arī Veltas Emīlijas Platupes gleznojumu cikla Zodiaks klātbūtne.

Par izpildītājiem

Ērģelniece LIGITA SNEIBE latviešu ērģeļspēles tradīciju mantojusi no saviem pedagogiem Pētera Sīpolnieka, Vijas Vismanes un Tālivalža Dekšņa. Absolvējusi JVLMA kompozīcijas un ērģeļspēles klasi, koncertērģelnieces izglītību turpinājusi Zviedrijā, Piteo Mūzikas augstskolā pie Luleo universitātes, ko beigusi ar izcilību profesora Hansa-Ūlas Eriksona vadībā. Savas baznīcas ērģelnieces darba gaitas aizsākusi Dubultu un Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, bet vēlāk - līdz pat šodienai turpina strādāt Zviedru baznīcas draudzēs.

Mākslinieces koncertos ievērojama vieta pieder latviešu ērģeļmūzikai, tās zīmē radīts cikls Latviešu komponistu portreti Rīgas Domā. Sadarbība ar mūsdienu komponistiem un jaunu darbu pirmatskaņošana ir Ligitas radošā pašizteiksme, ideju laboratorija, iestudējot mūziku arī no citiem laikmetiem. Mākslinieces pieredzē ir solokoncerti daudzās pasaules valstīs, pēdējo gadu laikā koncertdarbība koncentrējusies tieši Latvijā un Zviedrijā. Koncertiespējas mudinājušas uz plašu repertuāra diapazonu, kas izmantojams gan pie lielām simfoniskām ērģelēm, gan pie nelieliem vēsturiskiem instrumentiem. Lielu prieku un iedvesmu mūziķei dod ansambļa spēle sadarbībā ar dažādiem solistiem, koriem un orķestriem. www.ligitasneibe.se

AIGARS REINIS ir Rīgas Doma mūzikas direktors un katedrāles ērģelnieks, kā arī profesionāls koru un senās mūzikas ansambļu dziedātājs. Daudzus gadus bijis Latvijas Radio kora mākslinieks un solists, vokālo grupu Schola Cantorum Riga un Ars Antiqua Riga dalībnieks. Piedalījies Lahti starptautiskajā ērģelnieku konkursā un Erfurtes konkursā Vācijā, vairāk nekā desmit gadu bijis Jelgavas Sv. Annas baznīcas ērģelnieks, vēlāk - Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas galvenais ērģelnieks. Sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Ventspils kamerorķestri, Sinfonia Concertante, Valsts Akadēmisko kori Latvija, Latvijas Radio kori, kamerkori Ave Sol, diriģentiem Māri Sirmo, Sigvardu Kļavu, Gunti Kuzmu, solistiem Ēriku Kiršfeldu, Martu Spārniņu, Elīnu Endzeli, Aigaru Raumani, Rogerio Gonsalves un daudziem citiem profesionāliem mūziķiem un kolektīviem.

Studējis JVLMA profesora Tālivalža Dekšņa ērģeļklasē, kur 2001. gadā ieguvis maģistra grādu. Papildinājis prasmes pie Ludgera Lomana, Hansa Ūlas-Ēriksona un Hansa Helstena, piedalījies Uplandes starptautiskajā ērģeļakadēmijā. 2019. gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī un 2021. gadā - par izcilu sniegumu gada garumā.

Saksofonists AIGARS RAUMANIS ir viens no spožākajiem latviešu jaunākās paaudzes mūziķiem. Ar izcilību absolvējis Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu Oskara Petrauska klasē, JVLMA ieguvis bakalaura grādu saksofonspēlē pie profesora Arta Sīmaņa, maģistra grādu - pie profesores Ilonas Meijas. Zināšanas papildinājis Sibēliusa akadēmijā Helsinkos un Strasbūras Mūzikas akadēmijā pie slavenā saksofonista Filipa Geisa. Šobrīd studē profesionālās doktorantūras programmā.

Ir vairāku starptautisku konkursu laureāts, Lielās Mūzikas balvas ieguvējs katregorijā Gada jaunais mākslinieks (2019), kā arī JVLMA un LMT Gada balvas jaunajam mūziķim 2018 ieguvējs. Plašākai publikai kļuvis pazīstams pēc dalības LTV1 šovā Radīti mūzikai. Kā solists koncertējis ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Lietuvas Nacionālo filharmonijas kamerorķestri, Latvijas Radio Bigbendu, NBS putēju orķestri, kā arī spēlējis LNSO, LNOB orķestra, Liepājas SO un pūtēju orķestra Rīga sastāvā. Aktīvi iesaistās koncertdzīvē ar ērģelnieku Aigaru Reini, sitaminstrumentālistu Reini Tomiņu, Trio Tresensus, Trio HAI un Rīgas Saksofonu kvartetu. www.raumanis.com

Vijolniece MARTA SPĀRNIŅA aktīvi koncertē gan pašmāju, gan ārzemju orķestru un kameransambļu sastāvos. Mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Ludmilas Girskas, studējusi JVLMA pie profesora Valda Zariņa, Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas universitātē pie profesora Mihaela Šniclera un Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas augstskolā pie profesora Ulfa Vallina. Meistarklasēs papildinājusies pie Mirielas Kantoredži, Aleksandra Kerra, Frīdemana Aišhorna, Daniela Gēdes, Kristiana Altenburgera, Esteres Hafneres, Ulfa Šnaidera, Bernharda Forka, Annera Bilsmas un citiem. Orķestra spēles pieredzi guvusi dažādos orķestros, tajā skaitā Gustava Mālera Jauniešu orķestrī, Eiropas Savienības Jauniešu orķestrī.

Pēc studijām Berlīnē uzskatījusi par svarīgu atgriezties Latvijā, kur no 2009. līdz 2023. gadam bijusi Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertmeistare. Regulāri viesojas Brēmenes Vācu Kamerfilharmonijā, O’Modernt, kā koncertmeistare - Igaunijas Nacionālajā orķestrī, Grankanārijas filharmoniskajā orķestrī un citur. No 2011. līdz 2020. gadam bijusi Spīķeru kvarteta pirmā vijole, šobrīd spēlē stīgu kvartetā Sponte. Bijusi Yehudi Menuhina biedrības Live Music Now mūziķe. Piedalījusies tādos festivālos kā Pärnu Music Festival, Die Ittinger Pfingstkonzerte, Warsaw Autumn, Monte-Carlo Spring Arts Festival un citur. Kopš 2019. gada ir docētāja Latvijas Mūzikas akadēmijā.

GATIS GORKUŠA ir viens no savas paaudzes spožākajiem trompetistiem. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā Tallinā un Dižonas konservatorijā Francijā, ir daudzu starptautisko konkursu laureāts.

Ikdienā spēlē Latvijas Radio bigbendā, uzstājas solo un sadarbojas ar dažādu žanru mūziķiem, tostarp Profesionālo pūtēju orķestri Rīga, Rīgas Gospeļkori, grupām The Sound Poets un El Mars, komponistu Edgaru Mākenu un dziedātāju Katrīnu Gupalo. Ir arī apvienības Intercity Brass Band dalībnieks, muzicējis koncertprogrammā Sēņu simfonija un etnomūzikas apvienībā Brāļi un māsas, ar kuru kopā ieskaņots albums Divējādi.

Par programmu

Latviešu komponists un ģitārists MATĪSS ČUDARS ir daudzpusīgs mūziķis, kurš darbojas gan roka un džeza, gan klasiskās mūzikas un avangarda improvizācijas žanros. Mācījies Rīgas Doma kora skolā, bakalaura grādu džeza ģitāras specialitātē ieguvis Amsterdamas konservatorijā, maģistra grādu kompozīcijas specialitātē - Jēlas mūzikas skolā. Matīsa daiļradi raksturo gan Latvijas bagāto tautas un kormūzikas tradīciju iedvesmots melodiskums, gan kolorītas improvizācijas. Rakstījis akadēmisko mūziku Latvijas Radio korim, Valsts kamerorķestrim Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbendam, darbojies daudzās dažādās muzikālās apvienībās, tostarp Auziņš - Čudars - Arutyunyan, kura 2019. gadā ieguvusi ierakstu mūzikas balvu Zelta Mikrofons, Čudars-Draksler Duo, blondblackblonde, How Town, Vernon Chir atlein and Elements, Charlotte Haesen Band, Sallma’s Moles, Spāre, Jāņa Šipkēvica muzikālajos projektos un citos sastāvos. Šobrīd dzīvo Ņujorkā. www.matisscudars.com

Skaņdarbā miers un pacietība mijas ar vēlmi izlauzties ārā, tikt tālāk, ieiet nākamajā līmenī.

Matīss Čudars par Martai Spārniņai veltīto skaņdarbu Still

Pulsāri ir spēcīgi magnetizētas rotējošas zvaigznes. Šai zvaigznei rotējot, tās stari izkliedējas kosmosā, un, kad vērsti pret Zemi, tie parādās kā regulāri gaismas vai radioviļņu impulsi. Pulsāri ir saistoši ne tikai pulsējošās dabas dēļ, bet arī tāpēc, ka tie, tēlaini izsakoties, darbojas kā “kosmosa bākas”, palīdzot astronomiem pētīt Visuma struktūru. Lai arī mums šajā vietējā kosmosā, kurā dzīvojam, ir kāda gaiša, cerīga un stabila bāka, kas norāda uz virzienu drošības, labvēlības un pareizo izvēļu virzienā!

Madara Pētersone par darbu Stellar Lighthouses

Komponiste MADARA PĒTERSONE mūzikas gaitas sākusi Siguldas Mūzikas skolas klavieru klasē pie Ilgas Jakobas un saksofona spēles klasē pie Harija Millera. Radošo ceļu turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā, šeit apguvusi arī kompozīciju pie Andra Dzenīša. Kompozīcijas studijas turpinājusi JVLMA pie Rolanda Kronlaka un Selgas Mences. Studiju gaitā ieguvusi vairākus apbalvojumus: Arnolda Šturma piemiņas balvu par spilgtu radošo darbību, kā arī Tālivalža Ķeniņa balvu par izciliem sasniegumiem mūzikā un radošu aktivitāti (2017). Pētera Vaska fonda kamermūzikas konkursā ieguvusi 1. vietu ar skaņdarbu Svārsts (2016), savukārt starptautiskajā Karla Orfa kompozīcijas konkursā Minhenē, Vācijā izcīnījusi augstāko godalgu ar skaņdarbu Time Stays, We Go (2019). Papildinājusies Berlīnes Mākslu universitātē, kā arī dažādos kompozīcijas meistarkursos, toskait Madonā un Apeldornā, Nīderlandē. Kopš 2017. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedre.

Edgars CĪRULIS ir latviešu komponists, pianists, improvizators un aranžētājs. Studējis JVLMA un Olborgas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Dānijā, darbojas džeza un laikmetīgās mūzikas žanros. Uzstājies kopā ar izciliem pasaules līmeņa izpildītājmāksliniekiem, tomēr attieksmē pret mūziku ir patstāvīgs un ļaujas arvien jaunām idejām – ir divu albumu (Ainavisti un Aisma) netradicionāliem ansambļiem un dziesminieku projekta Sapņu teicējs autors, koncertsērijas Atmosfēras kurators koncertzālē Gors un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra podkāsta vadītājs.

Straumes ir īss mirklis mūzikā, kurš apskata to netveramo domu plūsmu, kas rodas tieši pirms miega. Kad dienas iespaidi, rītdienas bažas un vakardienas pārdomas mijās vienā, neizšķetināmā mezglā.

Edgars Cīrulis par darbu Straumes

Cikla "Natura Siderum" jeb "Zvaigžņu daba" "ērģelēm +" ideja radās pēc ilgstošas sadarbības ar ērģelnieci Ligitu Sneibi. “Ērģeles +” šajā gadījumā apzīmē dažādu solo instrumentu kombināciju ar ērģelēm, un ciklā ir aptverts pilns zodiaka aplis. Katrai zīmei esmu izvēlējusies savu solo instrumentu, kas palīdzētu atklāt attiecīgās zodiaka zīmes raksturojumu. Izvēlētie solo instrumenti ir vijole, trompete, saksofons un ērģeles solo.

Rakstot konkrēto daļu, savās domās iztēlojos pazīstamus cilvēkus, kas dzimuši attiecīgajā zvaigznājā. Iespējams, ka vienā darbā ir konsolidējušies pat vairāki personāži un kļuvuši par to raksturu kopumu, kas mūzikā ir dzirdams. Priecāšos, ja kāds saklausīs sev tuvu noskaņu, taču tas nav mana darba mērķis. Tā drīzāk ir mana attieksme un redzējums.

Indra Riše par Natura siderum ērģelēm

INDRA RIŠE augusi Dobelē ciešā sasaistē ar dabu. Mammas vedināta, viņa devās garās pastaigās pa mežiem un pļavām, un visas skolas brīvdienas pavadīja lauku mājās Durbē, netālu no Liepājas. Tādējādi komponiste kā bērns iepazina dzīvnieku, putnu un augu pasaules skaistumu un ciešo sasaisti. Bērnībā gūtie iespaidi kā spilgts pavediens caurauž Indras Rišes dzīvi un daiļradi. Līdztekus jaunradei, viņai patīk nodarboties ar dārzkopību, mežkopību vai vienkārši doties garos velobraucienos pa mežiem. Kā pati smejas, Indra Riše studē mūziku visu dzīvi. Izzināšanas process tāpat kā jaunrade ir nebeidzams. Vienbrīd mācīšanās prieks noveda arī pie astroloģijas studēšanas.

Kas ir astroloģija? Kā teiktu amerikāņu komponists un astrologs Deins Radjārs, astroloģija ir cilvēka un dabas attiecību fāzes atspoguļojums. Palūkosim, kādā dabas un cilvēka attiecību fāzē Indras Rišes mūzika mūs vedina! Cikls Natura Siderum jeb Zvaigžņu daba ir stāsts par cilvēka saikni ar 12 zvaigznājiem.

Cilvēks. Daba. Darbs.

www.indrarise.com

ARĒNA ir laikmetīgās mūzikas festivāls, kas kopš 2002. gada ik rudeni Latvijas koncertzālēs pulcē jaunās mūzikas komponistus, atskaņotājmāksliniekus un klausītājus no daudzām pasaules valstīm. Festivāla moto SAKLAUSI NĀKOTNI! ietver sevī galveno festivāla ideju un mērķi – rādīt mūsdienu mūzikas dažādību visā tās krāšņumā, veicinot jaunas mūzikas tapšanu, atskaņošanu un dokumentēšanu. Šīgada ARĒNA skatu vērš kosmosa virzienā un aicina radoši izzināt gan tā neizdibināmās dzīles un neaprakstāmos plašumus, gan maģisko vilinājumu un fizikālās likumsakarības, kas cauri laikiem rosinājušas arī dažnedažādus mākslas procesus. Šīs tēmas tiks atklātas trīs koncertos no 18. līdz 25. oktobrim.

Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un Francijas Institūta Latvijā atbalstu. Festivālu atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 “Klasika”.