Laika poētika. Festivāla atklāšanas koncerts

Piektdien, 18. oktobrī, plkst. 19.00 LNB Ziedoņa zālē

PIEDALĀS: Magdalēna Geka (vijole), Viktorija Majore (balss), Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē.

PROGRAMMĀ: Platons Buravickis (pasaules pirmatskaņojums), Ondržejs Adameks, Georgs Frīdrihs Hāss.

PIRKT BIĻETES

Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA 2024 ieskandinās ar kosmiski plašu redzesloku apveltītais Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, pie diriģenta pults stājoties tā daudzpusīgajam mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē.

Koncerta lielākā intriga ir Platona Buravicka jaundarbs – vijolkoncerts Vakuuma domēni, kura solopartija rakstīta Magdalēnai Gekai. Ja šī muzikālā hameleona rokrakstam mēdz piedēvēt sprādzienbīstamību un agresīva skaistuma kvalitātes, tad pasaules skatuvju rūdīto solisti, kura kopš šī gada ir arī Sinfonietta Rīga koncertmeistare – par vienu no temperamentīgākajām un muzikāli drosmīgākajām savas paaudzes latviešu mūziķēm.

Ārkārtīgi saistoša ir arī neordinārā čehu talanta Ondržeja Adameka daiļrade, kurā dzīvs mūslaiku multikulturālās pasaules vērojums fascinējoši sakausēts ar vēsturē balstītu atziņu interpretāciju. To apliecina arīdzan viņa opuss Karakuri – Poupée mécanique, kas tapis, iedvesmojoties no īpašajām smalka mehānisma apveltītajām japāņu lellēm karakuri. Šīs tembrāli krāšņās partitūras atklāsmē orķestrim pievienosies tieši laikmetīgajā mūzikā specializējies latviešu soprāns Viktorija Majore.

Un pēc ilgāka laika Latvijā skanēs arī austriešu laikmetīgās mūzikas dzīvās leģendas Georga Frīdriha Hāsa žilbinoši virtuozā un idejiski nospriegotā skaņumāksla – 2008. gadā darinātais meistardarbs kameransamblim un elektronikai ...und... ar atsauci uz Elzas Laskeres-Šīleres erotiski trauksmainajām vārsmām.

Par izpildītājiem
Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga raksturo jaunatklājēja prieks un neatturama vēlme palūkoties aiz notikumu horizonta. Jau kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē. Sinfonietta Rīga mūziķi ir kompetenti, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki. Tie ar neatslābstošu aizrautību turpina izzināt baroka un Vīnes Klasicisma muzikālo mantojumu, arvien saviem klausītājiem aktualizē Jaunās Vīnes skolas un citu 20. gs. muzikālo strāvojumu un stilu virzienus, meklē spilgtas parādībās mūsdienu mūzikas pasaulē. Par vienu no saviem uzdevumiem orķestris izvirzījis kamersimfonijas žanra attīstības veicināšanu Latvijas mūzikā, divreiz gadā pasūtinot jaunu šī žanra partitūru mūsdienu latviešu komponistiem.
Sinfonietta Rīga regulāri sadarbojas ar viesdiriģentiem, saturiski un idejiski atšķirīgas programmas veidojot kopā ar Pāvo un Nēmi Jervi, Heincu Holligeru, Jonu Stūrgordsu, Kristofu Popenu, Olari Eltsu, Juhu Kangasu un Tenu Kaljusti. Kopā ar Sinfonietta Rīga muzicējuši spoži solisti: koloratūrsoprāns Jūlija Ležņeva, kontrtenors Bedžuns Meta un soprāns Inga Kalna, pianisti Kristians Bezeidenhauts, Nelsons Gerners, Behzods Abduraimovs un Jevgēņijs Sudbins, pazīstamākā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, vijolnieki Izabella Fausta, Koļa Blahers, Alīna Ibragimova, Vineta Sareika, Baiba Skride, Peka Kūsisto un Tomass Cētmairs, čellisti Sola Gabeta un Žans Gijēns Keirass, kā arī ukraiņu altists Maksims Risanovs. Vairākkārt orķestris muzicējis kopā ar izcilo klarnetistu un komponistu Jergu Vidmanu. Auglīga sadarbība veidojusies arī ar trombonistu Kristianu Lindbergu un situminstrumentālistiem Mārtinu Grūbingeru, Evelīnu Gleniju un Pīteru Erskinu, akordeonisti Kseniju Sidorovu un argentīniešu bandoneonistu Marselo Nisinmanu, angļu raga solistu Dominiku Vollenvēberu, obojistu Alekseju Ogrinčuku un senās mūzikas lietpratējiem Endrū Lourensu-Kingu un Enriko Onofri. Nozīmīgi projekti veidoti kopā ar Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu, kā arī Valsts akadēmisko kori Latvija un diriģentu Māri Sirmo.

“Šķiet, tieši diriģenta darbība man ļāvusi apjaust, cik svarīgs ir līdzsvars starp racionālo un emocionālo. Jūs varat emocionāli lēkāt, cik vēlaties, taču orķestris jums var neatbildēt. Man nepatīk ārišķības, nepiekrītu, ka diriģentam jātaisa šovs – diriģentam ir jāpalīdz orķestrim spēlēt. Man liekas, jebkurš atskaņojums ir kāds vēstījums, tikai katram klausītājam to jāmāk atšifrēt pašam. Iespējams, tiešī šīs daudzās dimensijas mūziku joprojām uztur dzīvu. Mūzika nav viennozīmīgi skaidrojama. Neviens skaņdarbs neatstāj vienādu iespaidu uz visiem cilvēkiem. Lūk, demokrātijas augstākā forma – katram ir tiesības tulkot citādi. Protams, ar noteikumu, ka atskaņojuma brīdī tas mūziķim ir svarīgākais darbs pasaulē. Taču arī klausīties ir jāmācās. Cik atvērtam jābūt mūziķim pret partitūru, tik atvērtam jābūt klausītājam pret atskaņojumu,” saka Normunds Šnē, Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs.

Vairāk: https://www.sinfoniettariga.lv/

Foto Reinis Hofmanis

Foto Agnese Zeltiņa

Vijolniece MAGDALĒNA GEKA (1992) plaši koncertē visā Eiropā gan kā soliste, gan kā kamermūziķe, uzstājoties tādās vietās kā Vigmora zāle Londonā, Parīzes Filharmonija un Herkuleszāle Minhenē. Latvijas publikai viņas vārds ir zināms kopš spožās debijas ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri 2014. gada rudenī, kam sekoja nominācija Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada jaunais mākslinieks. Savukārt par latviešu mūzikai veltīto koncertu Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne 2020. gada vasarā viņa izvirzīta LMB nominācijai Par izcilu interpretāciju. 2021. gada nogalē izdevniecības SKANI paspārnē tika izdots viņas pirmais albums, kas veltīts Maijas Einfeldes vijoļsonātēm. www.magdalenageka.com

Soprāns VIKTORIJA MAJORE ir viena no labākajām mūsdienu mūzikas interpretēm Latvijā. Ar izcilību absolvējusi JVLMA maģistrantūru vokālās katedras vadītājas Airas Rūrānes klasē, mācījusies pie pasaulsslavenā soprāna Marinas Rebekas. Īpašu nozīmi viņas vokālajā karjerā ieņem arī pedagogi Irma Pavāre, Inga Kalna, Margrēta Honiga un Ekharts Viciks. Vokālās kvalitātes apliecinājusi Ineses Galantes jauno talantu konkursā, iegūstot 1. vietu, kā arī saņēmusi finālista diplomu Alīdas Vānes vokālistu konkursā 2017. gadā.

Latvijas Nacionālajā operā Viktorija debitējusi ar Leldes lomu Imanta Kalniņa operā Spēlēju, dancoju un atveidojusi vienīgo sieviešu lomu Im. Kalniņa operā Matīss - kausu bajārs, kura 2021. gadā izvirzīta Latvijas Mūzikas Gada balvai kā labākais gada uzvedums. 2023. gadā debitējusi kā soliste XXVII Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku vokāli simfoniskajā koncertā, regulāri uzstājas kopā ar ērģelniekiem Vitu Kalnciemu, Diānu Jaunzemi-Portnaju un Aigaru Reini. Piedalījusies vairākos Siguldas opermūzikas svētku koncertos, virkne projektu realizēti arī JVLMA Operstudijas Figaro ietvaros. Sadarbojusies ar pianisti Agnesi Egliņu, diriģentu Māri Sirmo un Collegium Musicum Riga.

Ikdienā Viktorijas darbs saistīts ar filmu ieskaņošanu un vokālo pedagoģiju, viņa izveidojusi meistarklašu programmu, ar kuru jau iepazīstināta virkne kora dziedātāju visā Latvijā. Māksliniece ir arī regulārs viesis dažādos Latvijas Radio 3 Klasika raidījumos. Šobrīd Viktorija studē mākslu doktorantūras programmā Andra Vecumnieka un Airas Rūrānes vadībā JVLMA. Paralēli dziedāšanai mākslinieces kaislība ir klavierspēle, kura 2016. gadā novērtēta ar balvu O. Zīversa pianistu konkursā un dalību starptautiskā pianistu festivālā XIV Interdisciplinary Piano Music Festival of the Baltic Academies of Music.

Vakuums ir ļoti interesanta substance. No vienas puses, tas ir pilnīgs tukšums, no otras puses, tur var rasties visādas daļiņas, it kā ne no kā, tikai no nodoma. Līdzīgi kā mums galvā rodas domas, arī it kā ne no kā. Bet bieži vien no iespaida par tālajiem notikumiem. Vakuumam ir dažādas spriedzes pakāpes, kuras sauc par domēniem, tās atdala vienu kosmosa daļu no otras. Tā kā kvantēsimies kopā un skatīsimies uz tālajam zvaigznēm, varbūt kāds paskatīsies pretī.

Platons Buravickis par darbu Vakuuma domēni

ARĒNA ir laikmetīgās mūzikas festivāls, kas kopš 2002. gada ik rudeni Latvijas koncertzālēs pulcē jaunās mūzikas komponistus, atskaņotājmāksliniekus un klausītājus no daudzām pasaules valstīm. Festivāla moto SAKLAUSI NĀKOTNI! ietver sevī galveno festivāla ideju un mērķi – rādīt mūsdienu mūzikas dažādību visā tās krāšņumā, veicinot jaunas mūzikas tapšanu, atskaņošanu un dokumentēšanu. Šīgada ARĒNA skatu vērš kosmosa virzienā un aicina radoši izzināt gan tā neizdibināmās dzīles un neaprakstāmos plašumus, gan maģisko vilinājumu un fizikālās likumsakarības, kas cauri laikiem rosinājušas arī dažnedažādus mākslas procesus. Šīs tēmas tiks atklātas trīs koncertos no 18. līdz 25. oktobrim.

Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un Francijas Institūta Latvijā atbalstu. Festivālu atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 “Klasika”.