Smalkie dialogi

Svētdien, 22. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā
Koncerta programma.pdf

PIEDALĀS: Nowicki/Nowicki Duo (Polija) – Pāvels Novickis (Paweł Nowicki, sitaminstrumenti) un Pjotrs Novickis (Piotr Nowicki, klavieres); Ieva Saliete (klavesīns), Ieva Nīmane (blokflautas, virsotņu flauta, ganu rags, kornamūzs), Ilze Grudule (baroka čells)

PROGRAMMĀ: Andžejs Dzjadeks (Andrzej Dziadek), Tadeušs Diksa (Tadeusz Dixa), Anna Ignatoviča-Gliņska (Anna Ignatowicz-Glińska), Peters Mahajdīks (Peter Machajdík), Peters Helmūts Langs (Peter Helmut Lang), Čihčuna Čisuna Lī (Chihchun Chi-sun Lee), Uģis Prauliņš un Jēkaba Nīmaņa, Matīsa Čudara, Annas Veismanes, Madaras Pētersones jaundarbi

PIRKT BIĻETES

Jaunās mūzikas festivālu Arēna atklās koncertprogramma Smalkie dialogi. Tajā apvienojušies dažādos žanros rūdīti atskaņotājmākslinieki un komponisti, kurus iedvesmo kā senā, tā arī laikmetīgā mūzika un padziļināta interese veidot dialogu starp pagātnes vērtībām un mūslaiku iespējām. Vakara ieskaņā Reformātu baznīcu pieskandinās plašu starptautisku atzinību guvusī poļu apvienība Duo Nowicki/Nowicki, kurā muzicējušo pianistu un sitaminstrumentālistu saista ne vien brāļu attiecības, bet arī kaislība apzināt aizvien jaunus mūzikas horizontus. Līdztekus Latvijā līdz šim neskanējušai poļu un vācu skaņražu mūzikai duets Rīgā pirmatskaņos arīdzan taivāniešu izcelsmes skaņrades Čihčunas Čisunas Lī jaundarbu! Un tieši pirmatskaņojumi ir arī festivāla atklāšanas vakara otrās daļas smagsvars. Daudzpusīgā latviešu mūziķu trijotne ar saknēm senajā mūzikā un interesi par svaigām idejām – klavesīniste Ieva Saliete, multiinstrumentāliste Ieva Nīmane un baroka čelliste Ilze Grudule – līdzās jau pārbaudītām vērtībām no Uģa Prauliņa un igaunietes Mirjamas Tallijas daiļrades atklās arī Jēkaba Nīmaņa, Annas Veismanes, Matīsa Čudara un Madaras Pētersones visjaunākos opusus.

I daļa. DIALOGI

1.     Anna VEISMANE (1976) Svīta baroka instrumentiem / Suite for the Baroque instruments (2023)
I Oda / Ode
II Ārija / Air
III Alemande / Allemande
IV Tokāta / Toccata
2.     Matīss ČUDARS (1991) Thread klavesīnam solo (2023)
3.     Madara PĒTERSONE (1989) Laika ota klavesīnam, baroka čellam, virstoņu flautai (2023)
4.     Uģis PRAULIŅŠ (1957) Dialogue. Quasi Sturm & Drang improvisation baroka čellam solo (2021)
5.     Jēkabs NĪMANIS (1980) Partita nesenajā stilā (2023)

Atskaņo Ieva NĪMANE (blokflautas, virsotņu flauta, ganu rags, kornamūzs),
Ilze GRUDULE (baroka čells) un Ieva SALIETE (klavesīns)

Svīta rakstīta sopranino, soprāna, alta un tenora blokflautām, kā arī renesanses laukuma instrumentam kornamūsam un dūdu stabulei, baroka čellam un klavesīnam. Baroka čellam ir daļēji mainīts skaņojums, kas nav nekas jauns perioda instrumentiem, ar šādi pielāgotu skordatūru paplašinājās virsskaņu rinda un harmoniskās krāsas.

Katrā daļā ir fokuss uz citu instrumentu: odā mirdz visaugstākās blokflautas, da capo Ārijas noskaņu veido maigais alts un čells, alemandes smalkās struktūras atbalsojas no viena instrumenta uz otru, īpaši izceļot lautas tembru klavesīnam un tenora blokflautas samtainumu. Tokātas pulss un dzinējspēks ir klavesīna “šujmašīnveidīgā” motorika un varbūt pat nedaudz komiskie dūdu lēcieni.

Baroka instrumentu klātbūtne tomēr ievilināja arī baroka estētikā, izvēloties mūzikas formas, dejisku pulsāciju un ornamentāciju.

Mūzika komponēta un veltīta trim mūziķēm Ievai Nīmanei, Ilzei Grudulei un Ievai Salietei, un festivālam “Arēna”.

Anna Veismane Svīta baroka instrumentiem

There’s a thread you follow. It goes among things that change. But it doesn’t change. People wonder about what you are pursuing. You have to explain about the thread. But it is hard for others to see. While you hold it you can’t get lost. Tragedies happen; people get hurt or die; and you suffer and get old. Nothing you do can stop time’s unfolding. You don’t ever let go of the thread. (William Stafford)

Tevī iekšā ir dzinulis. Tas Tev ausī čukst, ko darīt. Tev ārā ir pasaule, kura dzenas nez pēc kā. Tā Tev čukst, saka un nereti kliedz, ko tā grib, lai Tu tās labā dari. Brīžam tas notiek tik skaļi, ka dzinuli sadzirdēt kļūst pagrūti. Bet tas vienmēr tur ir un, kad nepieciešams, atgādina par sevi.

“Thread”, iedvesmojoties no Viljama Stefforda dzejoļa “The Way It Is”, ir par šo dzinuli, jeb pavedienu, kurš kā plāns, trausls diedziņš satur kopā cilvēka individuālo, unikālo dzīvi.

Matīss Čudars Thread

Reiz mēs ar Jurģi Ozolu runājām par senām lietām, kas ieguvušas vecinātus vaibstus, un diskutējām par laiku. Un Jurģis teica: "Mūsu draugs laiks, un nedraugs, ir varens mākslinieks. Laiks spēj dažādos materiālos ieviest savas mākslinieciskās tendences. Cilvēki saka "laika zobs", bet vai nebūtu prātīgāk teikt "laika ota"? Laiks spēj iezīmēt lieliskus paternus un stundām pētāmus rakstiņus. Un tas ir skaisti!"

Es savukārt nodomāju un atbildēju: "Laika ota... Laiks patiešām ir varens mākslinieks visdažādākajos veidos. Vai drīkstu piesavināties šo skaisto vārdu salikumu kādam savam skaņdarbam?” Kā redzams – viņš piekrita.

Madara Pētersone Laika ota

Uģis Prauliņš Ilzei Grudulei un Šveices senās mūzikas grupai “Kesselberg Ensemble” veltījis divas solo kaprises. Viena no kaprisēm ir baroka čellam, otra – baroka vijolei. Šajā opusā skaņradis iedvesmojoties no Vētras un dziņu laika estētikas un ekspresijas. Spilgts šī virziena pārstāvis mūzikā 18. gs. otrajā pusē Rīgā bija Johans Gotfrīds Mītelis.

“Dialogue. Quasi Sturm & Drang improvisation” daļu apzīmējumi ieskicē galvenās dramaturģiskās līnijas: Capriccioso & provocatoriamente, Quasi-militaire, Espressivo & agitato un Consolatio. Komponista vārdiem sakot, forma ietver sevī arī improvizācijas iespējas kā motīvu secības brīvu maiņu, atkārtojumus vai noklusējumus. Skaņdarbs ir Prauliņa mūzikas dumpinieciskums un trauksmainais ideālisms reveransā Mīteļa skaņu pasaules utopijām.

Uģis Prauliņš Dialogue. Quasi Sturm & Drang improvisation

Lai gan cieši uzskatu, ka mūzika ir metaforu virkne, kas nozīmē tieši to, ko tā nozīmē jums, tomēr komponistam nereti lūdz viedokli par savu "metaforisko viedokli", tāpēc lūdzu neņemt šo paskaidrojumu kā šablonu mūzikas valodas interpretēšanā, bet manu mēģinājumu izveidot ar jums konkrētāku saikni ne tik abstraktā valodā.

Šis savā ziņā ir sveiciens komponistam Marģeram Zariņam pāri laikiem un dimensijām, kas mūs šķir. Darbā vietām ir izmantotas 21. gadsimta elektroniskās mūzikas variēšanas tehnoloģijas, bet saikne ar nosaukumā ietverto žanru varētu būt visnotaļ diskutabla, kas man arī liekas šī laikmeta iezīme – diskutēt un apšaubīt, priecāties un zākāties par grūto dzīvi… Viss pastāv vienlaicīgi, jo mēs esam brīvi just un domāt, interpretēt kā vēl nekad.

Jēkabs Nīmanis Partita nesenajā stilā

Klavesīniste IEVA SALIETE studējusi klavieru un klavesīna spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Freiburgas Mūzikas augstskolā, izglītojusies arī Bāzeles Schola Cantorum. Uzstājusies kopā ar Eiropas izcilākajiem baroka ansambļiem (Ensemble 415, Freiburger Barockorchester, Kammerorchester Basel u.c.), muzicējusi kopā ar tādiem ievērojamiem diriģentiem un solistiem kā Lourensu Kamingu (Lawrence Cummings), Polu Gudvinu (Paul Goodwin), Čečīliju Bartoli (Cecilia Bartoli), Nuriu Riālu (Nuria Rial), Angeliku Kirhšlāgeri (Angelika Kirchschlager), Simoni Kermes (Simone Kermes), Bobiju Makferinu (Bobby McFerrin), Solu Gabetu (Sol Gabetta), Doroteju Oberlingeri (Dorothee Oberlinger), Stefano Montanari (Stefano Montanari), Serdžio Azolīni (Sergio Azzolini). Gan Latvijā, gan arī Vācijā un Šveicē daudz muzicējusi kopā ar čellistes Ilzes Grudules vadīto Bāzeles Kesselberg Ensemble, īpašu uzmanību pievēršot Rīgā dzīvojušā vācu komponista Johana Gotfrīda Mīteļa mūzikai. Mīteļa klavesīna koncertus Ievas Salietes ieskaņojumos ir izdevusi ierakstu kompānija Cantando (2012). Tāpat Saliete piedalījusies arī ieskaņojumos, kas izdoti Deutsche Harmonia Mundi un Sony, divi no tiem saņēmuši kritikas balvu Diapason d’Or.

Kopš 2010. gada Ieva Saliete dzīvo Latvijā, ir klavesīna klases docente Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedrā. Regulāri sadarbojas ar Sinfonietta Rīga, koncertē dažādos festivālos Eiropā un tepat Latvijā. Ir ieskandinājusi klavesīnu arī neierastos ansambļos – gan  sadarbojoties ar džeza ģitāristu Matīsu Čudaru, gan kokļu ansambli Cantata un vokālo ansambli Putni. Uz klavesīna spēlē ne tikai seno, bet arī mūsdienu autoru mūziku. Festivālā Arēna muzicējusi kopā ar komponisti Lindu Leimani, atskaņojusi Kristapa Pētersona, Gundegas Šmites, Santas Ratnieces, Pētera Vaska, Riharda Dubras, Romualda Grīnblata mūziku. 2017. gadā saņēmusi Lielo mūzikas balvu Par izcilu darbu ansamblī,  2018. gadā ieguvusi latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks - par pašas sakārtoto latgaliešu tautasdziesmu grāmatu un CD bērniem Zalta puče.
IEVA NĪMANE ir senās mūzikas speciāliste, kura izglītību par senās mūzikas vēsturiska izpildījuma praksi un perioda instrumentiem apguvusi gan JVLMA, gan augstskolās Norvēģijā un Nīderlandē. Viņa regulāri uzstājas ar dažādām senās mūzikas izpildītāju apvienībām gan ansambļos, gan kā solo māksliniece Latvijā un citur Eiropā. Ieva ir baroka orķestra Collegium Musicum Riga mūziķe un arī strādā par pasniedzēju JVLMA Senās mūzikas katedrā. Otra Ievas aizraušanās ir tradicionālā mūzika, viņa spēlē dažādus tradicionālos instrumentus (dūdas, kokle, stabules, virstoņu flauta, u. c.) un pasniedz šo instrumentu spēli JVLMA. ievanimane.lv

Baroka čelliste ILZE GRUDULE pēc maģistra grāda iegūšanas JVLMA pie profesora Māra Villeruša ir nodevusies senās mūzikas studijām Ženēvā un Bāzelē. Tur studiju gados dibināts arī viņas Kesselberg Ensemble, savukārt dzimtajā Rēzeknē iniciētas ikgadējās Baroka mūzikas dienas un pēdējos gados – arī kamermūzikas koncertcikls Lūznavas muižā un vārda un mūzikas projekts Reflektorium Bāzelē.

Sevišķu vietu mūziķes darbībā ieņem Šveices un Latvijas baroka mūzika. Ir tapuši vairāki projekti, koncertprogrammas, muzikāli skatuviski iestudējumi un ieraksti, veltīti rīdzinieka Johana Gotfrīda Mīteļa, ženēvieša Garpara Frica un lombardieša un ainzīdelnieša Karlo Donato Kossoni daiļradei. Grudule regulāri uzstājas ar vēsturisko stīgu kvartetu Eisenberg Quartett un grupām Capriccio Barockorchester un Ensemble Inégal. Ilggadējā saspēle ar fagostistu Serdžo Adzolini (Sergio Azzolini) ir vedinājusi uz sadarbību ar Epoca Barocca un Streicherakademie Bozen. Dažādu baroka mūzikas formāciju sastāvā Ilze Grudule veikusi vairāk nekā 20 senās mūzikas ierakstus izdevniecībās Musiques Suisses, Deutschlandfunk, Philips Record, Chandos Records, Symphonia, CPO. Kā soliste Grudule pirmieskaņojusi Šafrāta un Plati čella un triosonātes, kā Kesselberg Ensemble vadītāja – Frica simfonijas un Kossoni motetes. Grudule lasījusi arī lekciju ciklu baroka notācijā un ornamentikā, pasniegusi baroka čellu JVLMA un vadījusi meistarklases Kolumbijas Nacionālajā universitātē Bogotā un Valsts konservatorijā Kijivā.

II daļa. SPACES OF DELICACY

1.     Peters Helmūts LANGS (Peter Helmut Lang, 1974) Galaxis for percussion and piano (2023)
2.     Andžejs DZJADEKS (Andrzej Dziadek, 1957) A due vibrafonam un klavierēm (2023)
3.     Tadeušs DIKSA (Tadeusz Dixa, 1983) Impression perkusijām un klavierēm (2023)
4.     Anna IGNATOVIČA-GLIŅSKA (Anna Ignatowicz-Glińska, 1968) Stone Mosaic vibrafonam solo (2016)
5.     Peters MAHAJDĪKS (Peter Machajdik, 1961) Before our current moment began klavierēm solo (2020)
6.     Čihčuna Čisuna LĪ (Chihchun Chi-sun Lee, 1970) Zusammenflusses perkusijām un klavierēm

Atskaņo NOWICKI/NOWICKI DUO (Polija):
Pāvels NOVICKIS (Paweł Nowicki, sitaminstrumenti) un Pjotrs NOVICKIS (Piotr Nowicki, klavieres)

NOWICKI/NOWICKI DUO (Polija) veido divi brāļi – mūziķi Pāvels un Pjotrs Novicki. Viņu sadarbība aizsākās pagājušā gadsimta 90. gados. Dueta repertuāra pamatā ir mūsdienu mūzika klavierēm un sitaminstrumentiem, īpaši jaundarbi, kas radīti tieši viņu sastāvam. Savās programmās brāļi Novicki apvieno ansambļa un solo spēles iespējas, regulāri izpilda pasūtījuma skaņdarbus un popularizē jauno mūziku prestižos mūsdienu mūzikas festivālos visā pasaulē.

Sitaminstrumentālists PĀVELS NOVICKIS (Paweł Nowicki) absolvējis Strasbūras konservatoriju, ieguvis doktora grādu Staņislava Moņušķo Gdaņskas mūzikas akadēmijā, ir starptautisku laikmetīgās mūzikas konkursu laureāts. Laikmetīgās mūzikas ansambļa Kwartludium līdzdibinātājs un fonda The New Music Foundation Kwartludium viceprezidents. Kopš 2003. gada regulāri uzstājas festivālā Varšavas rudens, kur izpildījis neskaitāmus solo un kamerdarbu pasaules pirmatskaņojumus. Veido mūziku teātriem un filmām, kā arī solo projektiem. Viens no tiem nesen iemūžināts albumā Paweł Nowicki 3City Ensemble – Tides.

Pianists PJOTRS NOVICKIS (Piotr Nowicki) absolvējis Gdaņskas Mūzikas akadēmiju, kur pašlaik profesora statusā nodod savas zināšanas jaunajiem kolēģiem. Viņa galvenā mākslinieciskā darbība ir vērsta uz 20. un 21. gadsimta laikmetīgo mūziku, ko viņš izpilda kā solists un kamermūziķis. Kopā ar brāli ir Kwartludium līdzveidotājs un ansambļa fonda prezidents. Uzstājies ASV, Austrālijā, Ķīnā, Dienvidkorejā, Gruzijā, Turcijā, Izraēlā un lielākajā daļā Eiropas valstu. Mākslinieka kontā ir virkne jaunās mūzikas ierakstu, kas izdoti kompānijās: Dux, Requiem Records, Bôłt Records, Touch un Denovali Records, kā arī Polijas Radio, TVP Kultura, Polmic, WDR 3 un Deutschlandfunk. nowickiduo.com

Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Makita OY, Gētes institūta Latvijā, Francijas institūta Latvijā, Spānijas kultūras fonda AC/E, Adama Mickēviča institūta un Bāzeles pilsētas atbalstu. Festivālu atbalsta arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 Klasika, kā arī Ilze Grudule personīgi. Pateicamies par tehnisko atbalstu www.skatuvestehnika.lv!