ARĒNA 2024

Jaunās mūzikas festivālu “Arēna” piektdien, 18. oktobrī, plkst. 19.00, LNB Ziedoņa zālē ieskandinās ar kosmiski plašu redzesloku apveltītais Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, pie diriģenta pults stājoties tā daudzpusīgajam mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē. FESTIVĀLA ATKLĀŠANAS KONCERTA “LAIKA POĒTIKA” lielākā intriga ir Platona Buravicka jaundarbs – vijolkoncerts “Vakuuma domēni”, kura solopartija rakstīta Magdalēnai Gekai. Ja šī muzikālā hameleona rokrakstam mēdz piedēvēt sprādzienbīstamību un agresīva skaistuma kvalitātes, tad pasaules skatuvju rūdīto solisti, kura kopš šī gada ir arī Sinfonietta Rīga koncertmeistare – par vienu no temperamentīgākajām un muzikāli drosmīgākajām savas paaudzes latviešu mūziķēm. Ārkārtīgi saistoša ir arī neordinārā čehu talanta Ondržeja Adameka daiļrade, kurā dzīvs mūslaiku multikulturālās pasaules vērojums fascinējoši sakausēts ar vēsturē balstītu atziņu interpretāciju. To apliecina arīdzan viņa opuss “Karakuri – Poupée mécanique”, kas tapis, iedvesmojoties no īpašajām smalka mehānisma apveltītajām japāņu lellēm karakuri. Šīs tembrāli krāšņās partitūras atklāsmē orķestrim pievienosies tieši laikmetīgajā mūzikā specializējies latviešu soprāns Viktorija Majore. Un pēc ilgāka laika Latvijā skanēs arī austriešu laikmetīgās mūzikas dzīvās leģendas Georga Frīdriha Hāsa žilbinoši virtuozā un idejiski nospriegotā skaņumāksla – 2008. gadā darinātais meistardarbs kameransamblim un elektronikai “...und...” ar atsauci uz Elzas Laskeres-Šīleres erotiski trauksmainajām vārsmām.

Pārsteigumiem piesātināts būs arī festivāla otrais vakars KOSMOSA STABULES, kas 22. oktobrī aicina uz Reformātu baznīcu. Tā pirmā daļa atvēlēta JVLMA kompozīcijas nodaļas jauno talantu svaigākajiem veikumiem, savukārt otrā – unikālajam franču muzikālajam brīnumam Erwan Kerawec Ensemble, kurā apvienojušies četri Bretaņā sakņotu dažādu dūdu paveidu spēles lielmeistari ar fascinējošu interesi par šī sensenā instrumenta pārlaicīgo skaņas universu. Viņu aicinājumam rakstīt jaundarbus neparastajam ansamblim atsaukušies vairāki skaņraži ar padziļinātu interesi par improvizāciju un multimediju pasauli, vēsturisku instrumentu atjaunināšanu un jaunu skaņveides līdzekļu radīšanu – gan vizionārais austrietis Volfgangs Miterers un rokmūzikas vilinātais francūzis Samuels Sigicelli, gan viņa romantiski stīgotais tautietis Bernārs Kavanna un zviedru brīvdomātājs Drors Feilers, arī provocējošais britu jaunais multitalants Lora Boulere un vēl vairāki citi.

“Arēnas” trešā koncertprogramma NATURA SIDERUM / ZVAIGŽŅU DABA atbalsosies Rīgas Doma baznīcas varenajās velvēs. Jaundarbiem piepildītā 25. oktobra vakara galvenie zvaigžņu pētnieki būs ērģelnieki Ligita Sniebe un Aigars Reinis, saksofonists Aigars Raumanis, vijolniece Marta Spārniņa un trompetists Gatis Gorkuša. Plašajā skaņu debesjumā uzmirdzēs gan pasaules elpas apveltītā ģitārista Matīsa Čudara “Still” vijolei, gan Madaras Pētersones pulsārus jeb spēcīgi magnetizētas rotējošas zvaigznes pētošā opusa “Stellar Lighthouses” (“Zvaigžņu bākas”) pirmatskaņojums, arī izsmalcinātā džeza pianista Edgara Cīruļa pirmsmiega domplūsmas apcerošās “Straumes” un monumentālais astroloģijas noslēpumu iedvesmotais Indras Rišes cikls “Natura Siderum” jeb “Zvaigžņu daba” ērģelēm un dažādiem soloinstrumentiem, kura tapšanā liela loma bijusi arī ilggadējai komponistes radošajai sadarbībai ar Zviedrijā mītošo ērģelnieci Ligitu Sneibi. Papildu dimensiju šim neparastajam ceļojumam kosmosā piešķirs arī Veltas Emīlijas Platupes gleznojumu cikla “Zodiaks” klātbūtne.

Paralēli koncertiem no 19. līdz pat 25. oktobrim interesenti ir laipni aicināti paviesoties arī galerijā ISTABA, kur Mika Magones kūrētā projekta ARĒNA ISTABĀ ietvaros ik dienu notiks dažnedažādas sarunas par un ap festivāla programmu, kā arī mazkoncerti.

Jaunās mūzikas festivāls “Arēna” notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes un Francijas Institūta Latvijā atbalstu. Festivālu atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LR1 un LR3 “Klasika”.